image026.jpg

Sakarā ar to, ka Rīgas domes saistošo noteikumu normas, kas aizliedza trokšņot Rīgas administratīvajā teritorijā un par šīm traucējošām darbībām paredzēja atbildību, Satversmes tiesa šī gada 12.decembrī atzinusi par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam, šo noteikumu attiecīgie punkti spēku ir zaudējuši.
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka ar šiem noteikumiem tika ierobežotas intereses, ko nosaka Satversmes 105.pants „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. [..] Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu”.
Tiesas izpratnē, lai konstatētu izsaucēja tiesību aizskārumu, notikuma vietā būtu jāveic trokšņa līmeņa mērījums. Šos mērījumus veic tikai sertificēta privāta laboratorija un viens šāds mērījums izmaksā vairāk kā 300 euro, turklāt sertificētas laboratorijas ekspertam, atšķirībā no policijas, lai veiktu mērījumu no izsaucēja telpām un gūtu apliecinājumu traucējumam, ne vienmēr ir iespējas izbraukt uz notikuma adresi miera traucēšanas brīdī, jo īpaši nakts laikā. Jāņem vērā arī tas, ka mērījumu veikšanas metodika neļauj izmērīt troksni, kas ilgst mazāk par 30 minūtēm.
Sabiedriskās kārtības noteikumi, kas ierobežoja trokšņošanu, bija vienīgais instruments, ar kuru pašvaldības policija varēja iedarboties uz trokšņotājiem, kuri nerespektēja citu cilvēku tiesības uz naktsmieru. Saskaņā ar šiem noteikumiem atbildība bija paredzēta nevis par pārsniegtiem decibeliem, bet par pašas personas tiesību uz miera aizskāruma faktu. Šis personu tiesību aizsardzības mehānisms Satversmes tiesā ir atzīts par neatbilstošu.
Turpmāk Rīgas pašvaldības policija, apkalpojot iedzīvotāju sniegtos izsaukumus par miera aizskārumu, notikuma vietā veiks apstākļu noskaidrošanu un gadījumos, kad tiks konstatētas sīkā huligānisma pazīmes, kas ir apzināta vispārpieņemto uzvedības normu ignorēšana, necieņas izrādīšana, un gadījumos, kad miera traucētājs būs fiziska persona, kam, atšķirībā no juridiskas personas, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā ir paredzēta atbildība par huligāniskām darbībām, sauks pie administratīvās atbildības.
Jautājums par tādu sadzīviska rakstura trokšņu ierobežošanu, kas nav uzskatāms par apzinātu vispārpieņemto normu pārkāpumu, kā arī, ja trokšņotājs ir juridiska persona, paliek aktuāls un prasa steidzamu risinājumu no likumdevēja puses.