Ja kaimiņš regulāri trokšņo, iespēju robežās ar trokšņotāju vajadzētu konfliktu izrunāt. Izrunāšanās ir nepieciešama, jo trokšņotāji bieži nemaz neapzinās, ka viņi kādam traucē, taču kamēr neviens kaimiņš neizrāda pretenzijas, tikmēr viņiem nav pamata domāt, ka viņu atskaņotā mūzika kādam traucē. Ja tomēr pārrunas nelīdz un troksnis turpinās, tad nekavējoties informējiet policiju, zvanot uz tālruņa numuru 110.

Nevajag baidīties, ja policijas ierašanās brīdī troksnis var apklust, policijas darbinieki, ierodoties notikuma vietā, noskaidros lietas apstākļus, un, ja nepieciešams, pieņems no Jums pieteikumu. Vēršoties policijā ar pieteikumu, tajā jānorāda precīza informācija par pārkāpumu un, ja iespējams, jānorāda vēl kāds mājas iedzīvotājs – liecinieks, kuram traucēja skaļais troksnis.

Vienlaikus jāatceras, ka pati trokšņošana tiešā veidā nav aizliegta, taču trokšņotājus var saukt pie atbildības par sīko huligānismu. Savukārt, lai konstatētu sīko huligānismu, ir jākonstatē necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru. Tas nozīmē, ka visbiežāk pirmajā izsaukumā kārtības sargi veiks pārrunas ar trokšņotāju, taču, ja tiks saņemts atkārtots izsaukums, tad jau būs pamats piemērot sodu. Tādēļ svarīgi ir atcerēties, ka gadījumos, kad pēc pirmās policijas vizītes, troksnis turpinās, policija jāsauc atkārtoti.

Šobrīd Administratīvo sodu likums par pārkapumiem pārvaldes, sabiedriskās kartības un valodas lietošanas jomā 11.pants nosaka, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.