Likums jau vairākus gadus neparedz trokšņošanas ierobežojumus, taču tas nenozīmē, ka var klaji nerēķināties ar apkārtējiem. Ja kaimiņš regulāri trokšņo, iespēju robežās ar trokšņotāju vajadzētu veikt pārrunas. Izrunāšanās ir nepieciešama, jo nereti trokšņotājs nemaz neapzinās, ka viņa radītais troksnis varētu traucēt. Attiecīgi, kamēr neviens no kaimiņiem neizrāda pretenzijas, tikmēr trokšņotājam nav pamata domāt, ka viņa troksnis kādam traucē.

Ja trokšņošanas avots ir skaļa mūzikas atskaņošana, TV skatīšanās vai, piemēram, vienkārši neadekvāti skaļa bļaustīšanās, tad policija kaimiņu var saukt pie atbildības par sabiedriskās kārtības traucēšanu neatkarīgi no diennakts laika. Lai konstatētu sabiedriskās kārtības traucēšanu, kaimiņa rīcībā ir jākonstatē necieņa vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru. Tas nozīmē, ka visbiežāk pirmajā izsaukumā kārtības sargi veiks pārrunas ar trokšņotāju, taču, ja tiks saņemts atkārtots izsaukums, tad jau būs pamats trokšņotāju saukt pie atbildības. Tādēļ svarīgi ir atcerēties, ka gadījumos, kad pēc pirmās policijas vizītes, troksnis turpinās, policija jāsauc atkārtoti.

Tāpat nevajag baidīties, ja policijas ierašanās brīdī troksnis var apklust. Policijas darbinieki, ierodoties notikuma vietā, noskaidros situāciju, un, ja nepieciešams, pieņems no Jums pieteikumu. Vēršoties policijā ar pieteikumu, tajā jānorāda precīza informācija par pārkāpumu un, ja iespējams, jānorāda vēl kāds mājas iedzīvotājs – liecinieks, kuram arī traucēja troksnis.

Vienlaikus jānorāda, ka bieži saņemam arī nepamatotas sūdzības, piemēram, iedzīvotāji bieži sūdzas, ka augšstāva kaimiņu bērni pārāk skaļi pārvietojas pa dzīvokli, savukārt citās reizēs iedzīvotāji ir sūdzējušies par kaimiņu, kurš, viņuprāt, pa dzīvokli pārāk skaļi pārvietojas ar kruķiem. Šādi un līdzīgi sadzīviska rakstura trokšņi nekādā veidā nevar tikt traktēti kā pārkāpumi – spēlēties un skraidīt ir katra bērna dabā, tāpat cilvēks ar kustību traucējumiem troksni nerada tīši.

Administratīvo sodu likums par pārkapumiem pārvaldes, sabiedriskās kartības un valodas lietošanas jomā 11. pants nosaka, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, fiziskajai personai var piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.