Normatīvajos aktos ir noteikts, ka mājdzīvnieku īpašniekiem ir pienākums ne tikai mājdzīvnieka dzīves laikā par to rūpēties, bet arī pēc mājdzīvnieka nāves parūpēties par tā mirstīgajām atliekām.

Ja mirušais mājdzīvnieks ir suns, kam ir obligāti jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra reģistrā, tad dzīvnieka īpašniekam piecu darba dienu laikā pēc dzīvnieka nāves ir par to jāpaziņo Lauksaimniecības datu centram, veicot attiecīgu atzīmi reģistrā. To var izdarīt caur portālu www.latvija.lv

Mājdzīvnieka mirstīgās atliekas drīkst aprakt tikai reģistrētās kapsētās vai savā privātīpašumā. Uz valsts, pašvaldības vai uz cita privātīpašnieka zemes to darīt ir aizliegts.  Tomēr visbiežāk mājdzīvnieku īpašnieki izvēlas sava mīluļa mirstīgās atliekas kremēt sertificētos mājdzīvnieku kremēšanas uzņēmumos.

Normatīvie akti paredz, ka mājdzīvniekus ir atļauts arī aprakt teritorijā, kurā tie dzīvojuši, ja:

• dzīvnieka saimnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks;
• aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;
• aprakšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;
• apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu.

Pašvaldība nodrošina tikai bezsaimnieka dzīvnieku līķu utilizāciju.