Normatīvajos aktos ir noteikts, ka mājdzīvnieku īpašniekiem ir pienākums ne tikai mājdzīvnieka dzīves laikā par to rūpēties, bet arī pēc mājdzīvnieka nāves parūpēties par tā mirstīgajām atliekām.

Ja mirušais mājdzīvnieks ir suns, kam ir obligāti jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra reģistrā, tad dzīvnieka īpašniekam piecu darba dienu laikā pēc dzīvnieka nāves ir par to jāpaziņo Lauksaimniecības datu centram, veicot attiecīgu atzīmi reģistrā. To var izdarīt caur portālu www.latvija.lv.

Mājdzīvnieka mirstīgās atliekas drīkst aprakt tikai reģistrētās kapsētās, kremēt atzītās krematorijās vai apglabāt savā privātīpašumā. Uz valsts, pašvaldības vai uz cita privātīpašnieka zemes to darīt ir aizliegts.

Normatīvie akti paredz, ka mājdzīvniekus ir atļauts arī aprakt teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus:

• dzīvnieka saimnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks;
• aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;
• līķis aprokams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki;
• aprakšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;
• apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu;
• līķi aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu;
• aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.

Pašvaldība nodrošina tikai bezsaimnieka dzīvnieku līķu utilizāciju.