Oskars savus darba pienākumus veic priežu ieskautā jūras piekrastē – Vakarbuļļos. Blakus oficiālajai peldvietai ir izbūvēts bezmaksas stāvlaukums, kuru atzinīgi novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan attālāki ciemiņi. Lai gan oficiālā peldvieta priekš jūras piekrastes ir salīdzinoši neliela – 300 metri –, pavisam netālu atrodas vēl viena jūras oficiālā peldvieta – Daugavgrīva. Abi glābšanas posteņi regulāri sadarbojas.

HOBIJS NOVED LĪDZ DARBAM
Līdzīgi kā daudzi Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, arī Oskars, pieteicies darbā pēc drauga ieteikuma. Tā nu abi strādā Rīgas pašvaldības policijā jau sešus gadus. Arī nokļūšana Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldē bijusi likumsakarīga. Glābējs jau kopš mazām dienām nodarbojies ar peldēšanu. Savukārt atceroties par gaidām, kādas bijušas uzsākot likumsarga gaitas, viņš piebilst, ka “Holivuda” nostrādā. Ikdienas darbs ir vienmuļāks, savukārt tikai pa retam varam dzirdēt par pakaļdzīšanās epizodēm. Liela daļa no darba tiek aizvadīta strādājot preventīvi, lai vēlāk nenāktos saskarties ar smagiem notikumiem.

VIENAM MELNS, OTRAM BALTS
Sarunas laikā ar Oskaru, pie viņa pārinieka vēršas kāda atpūtniece. Blakus viņai stāv divi mazi puikas. Sieviete glābējam sūdzas par kādu mīlnieku pāri. Jaunieši peldvietā nepārtraukti kaislīgi skūpstoties viņas abu atvašu priekšā. Oskara pārinieks paņem binokli un sameklē jauniešus. Lai gan nekas neliecina par netiklām darbībām publiskā vietā, tomēr drošības nolūkos likumsargs aiziet līdz pārim un pārmij dažus vārdus. Atgriežoties, pārinieks apstiprina savas aizdomas – pārkāpuma nav, jaunieši tikai skūpstījušies. Savukārt Oskars par vienu no darba izaicinājumiem norāda tieši cilvēku dažādību – vienam kaislīga skūpstīšanās traucē, citam nē. Atpūtnieki notikumus uztver ļoti dažādi. Oskars skaidro, ka pirms darba policijā nav bijusi vajadzība ikdienā komunicēt ar tik daudz nepazīstamiem cilvēkiem. Katrs no viņiem ir citādāks. Viens noslēgtāks, otrs atvērtāks, cits – bez iemesla uzreiz naidīgi noskaņots. Laika gaitā var iemācīties ar katru no viņiem komunicēt atšķirīgi, lai situāciju atrisinātu vislabākajā iespējamā veidā.
Oskars atceras vēl kādu situāciju ziemā, kad bijis izsludināts paaugstinātas bīstamības periods uz ledus. Saņemta informācija par kādu sievieti, kura atrodas uz trauslā ledus. Glābējs ieradies notikuma vietā, sievieti atradis un licis nekavējoties doties uz krastu. Kundze notiekošo uztvērusi ļoti personīgi, pat apvainojusies. Tā nu Oskars viņai sācis stāstīt par ledus īpatnībām, ka lai gan mēs ledu parasti redzam līdzenu, tas otrā pusē ūdens straumju dēļ mēdz būt ļoti dažāda biezuma. Kundze likumsargā ieklausījusies un izpratusi situācijas nopietnību. Te nu vēlreiz Oskars piemin cilvēku dažādo uztveri, vienam ir nepieciešams izskaidrot vairāk, savukārt cits apvainojas, ka viņam tieši izstāsta normatīvā akta pamatojumu.

MOSTIETIES, JŪSU JAHTA UZSKRĒJUSI UZ SĒKĻA
Glābējs atceras kādu notikumu pirms aptuveni trīs gadiem. Toreiz vasara nav lutinājusi ar tik labiem laikapstākļiem. Diena bija nomākusies, vējaina un lietaina. Peldvietā nav bijis neviena paša atpūtnieka, līdz pēkšņi pamanīta krastā iepūsta jahta. Ar binokļa palīdzību apskatīta tās apkārtne, bet neviens cilvēks nav pamanīts. Uz notikuma vietu aizsūtīti divi darbinieki, kuri, neskatoties uz lielajiem viļņiem, aizpeldēja līdz jahtai un uzrāpās uz klāja. Ieejot kajītē, pamanīts kāds pāris, kuri cieši aizmiguši uz grīdas. Tanī brīdī abi atvēruši acis un pārbijušies. Glābējs atpūtniekus informējis, ka jahta ir uzskrējusi uz sēkļa. Nedaudz vēlāk atpūtnieki pastāstījuši, ka Jūrmalā nolaiduši enkuru, kura trose, kā vēlāk atklājās, bija pārtrūkusi, un devušies gulēt. Pēc tam glābēji palīdzējuši jahtu pārvietot dziļāk ūdeņos, taču šī epizode, iespējams, atpūtniekiem nākamreiz liks kārtīgāk pārbaudīt peldlīdzekļa aprīkojuma kvalitāti pirms došanās ūdeņos.

PAR BĒRNIEM PELDVIETĀ ATBILD VECĀKI
Lielu daļu no izsaukumiem, arī Vakarbuļļos, glābēji saņem par pazudušiem bērniem, lai gan, atnākot uz peldvietu, viena no pirmajām zīmēm atpūtniekiem atgādina, ka par bērniem atbildību peldvietā nes viņu vecāki. Kā vēl vienu spilgtu notikumu Oskars atceras, kad pie viņiem vērsusies kāda satraukta māte, kurai pazudis pirmsskolas vecuma bērns. Glābēji krustām šķērsām apsekojuši peldvietu, taču tā arī sievietes atvasi nav atraduši. Informācija nodota arī netālu esošajai glābšanas stacijai “Daugavgrīva”, kuri devušiem palīgā. Pazudušais bērns tika atrasts netālu no Daugavgrīvas glābšanas stacijas. Puika viens pats gar jūras krastu bija nogājis divus kilometrus.

ARĪ PLUDMELĒ VAR GADĪTIES SPRAIGA PAKAĻDZĪŠANĀS
Pirms daudziem gadiem Daugavgrīvas pludmalē parādījušies agresīvi motociklisti, kuri regulāri traucējuši atpūtniekiem. Likumsargs atceras, ka vairākus gadus atpakaļ tā bijusi nopietna problēma. Arī uz aizrādījumiem motociklisti nav reaģējuši. Savukārt, pamanot, ka viņiem no glābšanas stacijas pievērta uzmanība, tūdaļ nozuduši mežā. Tad nu vienā no šādām reizēm pamanīts motociklists, kurš iebraucis atpūtnieku pūlī. Pārgalvis veicis vairākus bīstamus manevrus blakus bērniem, tikmēr Oskars ar operatīvo kvadriciklu devies viņam pakaļ. Arī šajā reizē motociklists meties bēgt, taču atšķirībā no citām reizēm Oskaram bija izdevies nemanītam piekļūt visai tuvu. Likumsargs vairākas reizes kliedzis, lai pārkāpējs apstājas, taču tā vietā, lai izpildītu rīkojumu, motociklists iespiedis gāzi grīdā. Oskars viņam turpinājis mežā sekot. Attālums bijis neliels, tāpēc bijis skaidrs, ka motociklists noteikti likumsarga rīkojumus sadzirdējis. Pēc pārsimts metriem bēglis, strauji mainot braukšanas virzienu, saslīdējis un sācis spolēt, līdz nokritis no spēkrata. Oskars nokāpis no kvadricikla un mēģinājis viņu saķert, taču bēglis no tvēriena izrāvies un bēgšanu turpinājis kājām. Pārbaudot motociklu, ievērots, ka tam nav piestiprināta numurzīme. Savukārt vadītājs ieskrējis meža biezoknī, kur nozudis no likumsarga redzesloka. Brīdi uzkavējoties pie motocikla, Oskars bijis pārliecināts, ka vadītājs apdomāsies un atgriezīsies pēc sava spēkrata. Uz notikuma vietu izsaukti Valsts policijas darbinieki, kuri pārņēma darbu. Oskars atklāj, ka neviens spēkratam tā arī nav ieradies pakaļ. Tomēr no tā laika agresīvo motociklistu bariņš pludmalē vairs neesot rādījies.
Lai atvieglotu glābējiem darbu, uz glābšanas posteņiem novirzītas arī teritoriālo pārvalžu patruļas, tādejādi glābēji var veikt savus tiešos darba pienākumus, savukārt policisti uzraudzīt peldvietu apkārtni, kā arī netraucēti izrakstīt arī kādu protokolu. Arī Oskars atzinīgi novērtē peldvietai piesūtītos likumsargus. Vienlaikus mudina darba meklētājus izmēģināt savus spēkus glābēja amatā. Jautājot, kādas viņaprāt īpašības varētu raksturot topošo glābēju, Oskars norāda uz spēju darboties komandā, pašaizliedzību, augstu atbildības sajūtu un labām spriestspējām krīzes situācijā.

Pievienojies glābēju komandai: bit.ly/Glābējs

Nokļūšanas iespējas:
Ar Rīgas satiksmes autobusiem (pietura – Vakarbuļļi)
36 Imanta – Vakarbuļļi
3 Pļavnieki – Daugavgrīva (līdz Daugavgrīvas peldvietai)