Agnis savus darba pienākumus veic “siltākajā” Rīgas oficiālajā peldvietā – Bābelīša ezerā. Pirms tam četras vasaras aizvadītas uzraugot Vecāķu peldvietu. Salīdzinot abas peldvietas, viņš stāsta, ka uz Bābelīša ezeru pārsvarā dodas vietējie iedzīvotāji, savukārt uz Vecāķiem dodas ne tikai no visiem Rīgas rajoniem, bet reizēm atpūtnieku vidū ir arī tūristi no citām valstīm. Lai gan oficiāli pie Bābelīša ezera ir tikai viena peldvieta, dzīvē redzam trīs peldvietas. Arī glābēji cenšas uzraudzīt visas trīs iedzīvotāju iemīļotās vietas. Ezers ir meža ieskauts, tāpēc ir sajūta, ka esi atbraucis uz laukiem, nevis atrodies pilsētā. Sauļojoties var klausīties gan varžu kurkstēšanā, gan putnu čivināšanā. Ņemot vērā, ka ezeram nav noteces, tas sāk aizaugt, tāpēc Agnis aicina atpūtniekiem ievērot visus peldvietas noteikumus, tai skaitā peldēties tikai tur, kur tas ir atļauts.

KAD DARBA INTERVIJĀ NEJAUŠI PĀRSPĪLĒ SAVU PELDĒTPRASMI

Visai bieži dzirdēti darbinieku stāsti par to kā atnākuši pieteikties darbā kopā ar draugu vai pēc drauga ieteikuma. Arī Agnis darbā pieteicies kopā ar draugu pirms aptuveni pieciem gadiem. Glābējs gan uzreiz piebilst, ka draugs pirms aptuveni gada pieņēmis citu darba piedāvājumu, bet pats Rīgas pašvaldības policijā vēl aizvien jūtas kā zivs ūdenī. Jautājot, vai atnākot strādāt uz policiju uzreiz vēlējies kļūt ne tikai par policistu, bet arī glābēju, viņš atbild noraidoši. “Darba intervijā man viens no komisijas locekļiem jautāja, cik ilgā laikā varu nopeldēt 100 metrus”, atceras Agnis. Mirkli padomājis sniedzis drosmīgu atbildi – “Minūtē!”. Tomēr šis uzdevums izrādījies daudz grūtāks, turklāt noskaidrojies, ka 100 metri 60 sekundēs ir pietiekams rādītājs, lai veiksmīgi varētu piedalīties Latvijas līmeņa peldēšanas sacensībās. No 100 metriem puse jānopeld brasā uz krūtīm, savukārt otra puse kraulā. Likumsargs piebilst, ka peldēšanas treniņos rekords starp savējiem esot minūte un 5 sekundes, kuru uzstādījusi viena no kolēģēm.

KĀDAS LIKMES?

Uzraugot ūdenstilpni, biežāk pamanītie pārkāpumi ir alkohola lietošana peldvietā. Lai gan iedzīvotājiem tas ir tāds nelāgs ieradums doties pie ūdenstilpnes ar alu vai kādu alkoholisko kokteili. Šāds aizliegums, alkohola lietošana publikās vietās, ir, turklāt norma ir spēkā visā Latvijā. Savukārt pie ūdenstilpnēm likmes ir daudz augstākas, kad grādīgā dzēriena lietotājs nolemj peldēties. Principā tiek izspēlēta tāda kā laimes spēle par savu dzīvību. Kā vēl vienu visai bieži pamanītu pārkāpumu viņš min suņu ievešanu peldvietās. Dzīvnieks tiek palaists peldēties turpat, kur citi peldētāji. Te nu vēlreiz un vēlreiz atgādina, ka suņus ir aizliegts ievest oficiālajās peldvietās. Mīluli var izpeldināt kādā nomaļākā vietā, lai netiktu traucēti vai apdraudēti citi atpūtnieki.

PIRMAJĀS DARBA MINŪTĒS ZAUDĒTA CILVĒKA DZĪVĪBA

Agnis skaidro, ka pēkšņām glābšanas operācijām nekad tā īsti gatavs neesi. Jebkurā brīdī var notikt jebkas. Tā arī notika pirmajā darba gadā, nomainot nakts maiņu, saņemta informācija par slīkstošu sievieti. Ņemot vērā, ka pieredze Agnim neesot bijusi tik liela, sievieti devušies glābt pieredzējušāki glābēji. Agnis palicis “uz sakariem”, gaidot informāciju par situāciju notikuma vietā. Nedaudz vēlāk sieviete no ūdens izvilkta. Tomēr izrādījās, ka viņai sākušies nopietni sirds darbības traucējumi. Lai gan viņa no ūdens izvilkta, tomēr tas tikai paglābis viņu no noslīkšanas. Sirds kaites bijušas tik nopietnas, ka cīņa par dzīvību zaudēta. Agnis atgādina, ka atpūtniekiem vēlreiz un vēlreiz jāizvērtē savs veselības stāvoklis, pirms došanās uz peldvietu. Tas, ka iepriekšējā vasarā varējāt pārpeldēt upi, nenozīmē, ka to varat izdarīt šogad. Gada laikā cilvēka veselības stāvoklis var kardināli mainīties!

ROMANTISKĀ IEPAZĪŠANĀS VILCIENĀ

Strādājot Vecāķu glābšanas stacijā, pie likumsargiem pēc palīdzības vērsās kāda satraukta atpūtniece. Notikuma dienā viņa, braucot uz peldvietu, iepazinusies ar kādu vīrieti vilcienā, kurš arī devies uz jūru atpūsties. Tā nu abi bija nolēmuši uz peldvietu doties kopā. Pa ceļam abi izdzēruši pa alkoholiskajam kokteilim, mantas atstājuši krastā un devušies peldēties. Sieviete atklāja, ka, atgriežoties krastā, vairs nav atradusi ne savas mantas, ne arī jauno draugu. Likumsargi devās apsekot peldvietu. Tikmēr pie stacijā palikušajiem glābējiem vērsās kāds satraukts vīrietis, kurš pastāstīja, ka devies ar draudzeni peldēties, bet viņa tā arī nav atgriezusies krastā. Pēc gaidīšanas stundām, izlēmis paņemt abu mantas un doties uz glābšanas staciju. Salīdzinot abus gadījumus, lai gan katrs no viņiem situāciju interpretēja citādi, atklājās, ka tas ir viens un tas pats notikums. Likumsargi abus saveda kopā. Atpūtnieki izrunāja pārpratumu un devās kopīgi prom.

Strādājot par glābēju, nākas saskarties ar ļoti dažādām situācijām, tad šajās situācijās atklājas glābēja spējas pieņemt precīzus lēmums, zinot, ka katra minūte var būt izšķiroša. Vēl vairāk gadījumos nākas saskarties ar nestandarta situācijām, kuras prasa arī nestandarta atrisinājumus. To iemācieties nevar, tas nāk tikai ar praksi.

Pievienojies Rīgas pašvaldības policijas glābēju komandai: bit.ly/Glābējs

Nokļūšanas iespējas:
Ar Rīgas satiksmes autobusiem (pietura – Tirzas iela)
1 Abrenes iela – Berģuciems
14 Abrenes iela – Zvēraudzētava
40 Ziepniekkalns – Jugla

Ar mikroaubusiem (pietura – Tirzas iela)
203 Pļavnieki – Jugla
206 Autoosta – Mežciems

Ar tramvajiem (pietura – Tirzas iela)
3 Ķengarags – Jugla
6 Ausekļu iela – Jugla