7.aprīlī pulksten 18.25 Rīgas pašvaldības policija saņēma informāciju par kāda pāra konfliktu Ziepniekkalnā. Uz notikuma vietu apstākļu noskaidrošanai norīkota tuvākā Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes autopatruļa.

Notikuma vietā izsaucēja pastāstīja, ka vīrs alkohola reibumā ieradies viņas darbavietā. Taču, kad viņa devusies uz mājām, viņš izteicis dažādus pārmetumus par kopdzīvi. Drīz vien abu starpā izcēlies konflikts. Strīda laikā sieviete atkārtoti lūgusi laulības šķiršanu. Savukārt vīrietis dusmu uzplūdā sācis sievu grūstīt, raut aiz matiem un pat žņaugt. Cietusī aizskrējusi atpakaļ darbavietu un izsaukusi policiju.

Kādu brīdi vīrs staigājis gar sievas darbavietu, bet, kad uzzinājis par policijas izsaukšanu, aizbēdzis.
Sieviete atklāja, ka pēdējo divu gadu laikā periodiski saskārusies ar dažāda veida vardarbību. Pēc vardarbīgajiem konfliktiem situācija uz neilgu laiku likusies cerīga, bet pēc tam vīrs atkal viņu fiziski ietekmējis. Drīz vien dzīvesbiedrs sācis arī viņu pastiprināti kontrolēt – nākt pretī uz darbu, pārbaudīt viņas bankas kontu un neļaut kontaktēties ar kolēģiem. Pat nedaudz ilgāka uzkavēšanas darbā vīram bijis pietiekams iemesls cieņu aizskaroša konflikta uzsākšanai. Savukārt, uzsākot runāt par šķiršanos, vīrs vienmēr draudējis, ka šķiršanās gadījumā kopīgo bērnu aizvedīšot uz ārzemēm.

Tāpat agresors pavisam nesen jau bija nonācis policijas redzeslokā, jo no sievietes darbavietas nozadzis degvīna pudeli. Savukārt kādā citā reizē sieva saņēmusi zvanu no bērna izglītības iestādes, jo vīrietis abu atvasei atnācis pakaļ alkohola reibumā.

Pārrunu laikā sieviete likumsargiem skaidroja, ka tūlītēja medicīniskā palīdzība viņai nav nepieciešama.
Notikuma vietā no cietušās pieņemts pieteikums par miesas bojājumu nodarīšanu un izsniegts nosūtījums uz tiesu medicīnas ekspertīzi. Pēc tam viņa aizvesta uz mājām, lai pārbaudītu apstākļus dzīvesvietā.

Rīgas pašvaldības policisti pie norādītā daudzdzīvokļa nama pamanīja Valsts policijas operatīvo transportlīdzekli. Kolēģi pastāstīja, ka saņēmuši izsaukumu uz sievietes dzīvokli. Par agresīvo vīrieti bija ziņojusi arī bērna vecmāmiņa, kura vecāku prombūtnes laikā pieskatījusi pāra atvasi. Varmāka pēc konflikta ar sievu bija atgriezies dzīvesvietā un pieprasījis atdot bērnu. Vecmamma atteikusies iereibušajam dēlam nodot mazbērnu. Atteikums vīrieti sadusmojis vēl vairāk, un viņš turpinājis skandalēt arī mājvietā, līdz ar to izsaukta policija.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ierašanās brīdī jau bija pieņemts pieteikums par agresīvā vīrieša aizturēšanu. Darbu ar vīrieti pārņēma Valsts policija. Dzīvokļa apskates laikā bērnam konstatēti labvēlīgi uzturēšanās apstākļi.

Gan Valsts policisti, gan Rīgas pašvaldības policisti cietušo aicināja nākamajā dienā pēc tiesas medicīnas ekspertīzes noteikšanas doties arī uz tiesu, lai uzrakstītu pieteikumu par varmākas nošķiršanu. Sieviete gan atklāja, ka reiz jau bijusi līdzīgā situācijā, taču nākamajā dienā par dzīvesbiedru apžēlojusies un iesniegumu neesot uzrakstījusi. Cietusī likumsargiem solīja, ka šoreiz vērsīšoties tiesā ar pieteikumu gan par vardarbīgā vīra nošķiršanu, gan par laulības šķiršanu.

Rīgas pašvaldības policija atgādina, ka vardarbīgas attiecības izpaužas cikliski. Bieži pēc vardarbīgā konflikta iestājās “medusmēneša” periods, kura laikā varmāka mēdz lūgt piedošanu un pārliecina cietušo par šādu situāciju neatkārtošanos. Tāpat visai bieži notikušajā tiek vainots pats upuris, tādejādi panākot viņā kauna izjūtu, liekot cietušajam uzņemties atbildību par notikušo. Tomēr prakse rāda, ka, nesaucot varmāku pie atbildības, vēlāk tas ar vēl lielāku nesodāmības sajūtu atkārtoti īsteno savu vardarbīgo rīcību.

Šādās situācijās cietusī persona var lūgt varmākas nošķiršanu. Notikuma vietā tiek izvērtēts, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai un vai pastāv tūlītēji draudi. Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām, taču, ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai šo jautājumu turpina skatīt tiesa, tad ar policijas starpniecību tiek iesniegts pieteikums arī tiesai. Ja persona nerada tūlītējus draudus, piemēram, pametusi notikuma vietu, tad nošķiršanu var īstenot ar pieteikumu tiesā. Tiesa pieņem lēmumu par nošķiršanu nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas. Savukārt par tiesas lēmuma nepildīšanu varmāku var saukt pie kriminālatbildības.