Par situācijām, kad nepieciešama tūlītēja policijas klātbūtne, jāzvana uz tālruni 110, kā arī operatīvo informāciju iespējams nodot ar pašvaldības policijas mobilās lietotnes starpniecību.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē, noskaidro notikuma apstākļus, apzina aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus. Notikuma vietā tiek izvērtēts, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai un, vai pastāv tūlītēji draudi.

Praksē tiek veiktas pārrunas gan ar vienu, gan ar otru konfliktā iesaistīto pusi. Ja tas ir iespējams, katrs tiek ieaicināts atsevišķās telpās un izjautāts. Tiek noskaidrots vai konflikts ir pirmreizējs, ilgstošs vai ir uzsākts šķiršanās process. Būtiski ir arī tas, vai šajā konfliktā ir iesaistīti bērni. Ja tie ir kļuvuši par aculieciniekiem, vai šo konfliktu dzirdējuši, tad pret vardarbīgo personu tiek uzsākta arī administratīvā pārkāpuma lietvedība par emocionālu vardarbību pret bērnu. Ja abi vecāki konflikta laikā bijuši vardarbīgi, tad arī abi saucami pie atbildības par emocionālu vardarbību pret bērnu. Tāpat tiek noskaidrots, vai konfliktā iesaistītās personas ir alkohola reibumā. Ja vardarbības aktam bijuši liecinieki, tad policisti no viņiem pieņem liecības.

Piemērojot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, vardarbīgajai personai tiek uzlikts pienākums atstāt mājokli, kurā uzturas cietusī persona, noteikts aizliegums tikties ar cietušo, jebkurā veidā sazināties vai ar citu personu palīdzību organizēt tikšanos. Papildus tuvošanās aizliegumu var noteikt arī citai vietai (praksē tie parasti ir 100-200 metri), piemēram, ja ir zināms, ka cietusī regulāri dodas ar atvasi uz konkrētu izglītības iestādi, tad var noteikt aizliegumu tuvoties šai izglītības iestādei. Ja persona pārkāpj tai uzliktos ierobežojumus, tad tai iestājās kriminālatbildība.

Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz 8 dienām, taču, ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai šo jautājumu turpina skatīt tiesa, tad ar policijas starpniecību tiek iesniegts pieteikums arī tiesai.

Ja policijas darbinieks, izvērtējot vardarbības draudu risku, konstatē, ka nepastāv tūlītēji draudi un nav nepieciešams pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu, viņš informē aizsargājamo personu par tiesībām iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Jāpiebilst, ka nereti cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Tomēr nereti praksē redzams, ka varmāka turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Jāpiebilst, ka sabiedrībā valda aplams priekšstats, ka vardarbība notiek tikai sociāli nelabvēlīgās ģimenēs. Izsaukumos redzams, ka arī izglītoti un turīgi cilvēki pret dzīvesbiedru vērš dažāda veida vardarbību.

Ja ģimenē viens no parteriem cieš no emocionālas vardarbības (tā var izpausties kā apsaukāšana, kliegšana, draudēšana, durvju aizciršana, trauku plēšana), tad primāri partnerim jālemj, vai šādas attiecības viņam ir nepieciešamas. Arī šajā gadījumā cietušais var saukt policiju un lūgt nošķiršanu. Tomēr šo iespēju noteikti nevajadzētu uztvert kā partnera pāraudzināšanas rīku. Šis ir pagaidu risinājums, ar mērķi novērst tūlītējus draudus. Vardarbīgās attiecības ir jāpārtrauc vai jāmeklē speciālista palīdzība (psihologa, psihiatra, atkarību speciālista utml.).

Cietusī persona var lūgt ne tikai nošķiršanu, bet fiziskas vardarbības gadījumā arī nosūtījumu uz tiesas medicīnas ekspertīzi. Nav svarīgi, tas, vai ir redzami miesas bojājumi. Kā zināms, ne vienmēr tie var izpausties uzreiz un ārēji. Atkarībā no ekspertu slēdziena arī tiek noteikts – vai papildus varmāka saucama pie administratīvās atbildības, vai kriminālatbildības.

*Administratīvā atbildība

Par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu uzliek naudas sodu no 210 līdz 430 eiro. Savukārt, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, vai, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga saimniecība, uzliek naudas sodu no 430 līdz 700 eiro.

*Kriminālatbildība

Ja eksperti konstatē smagus miesas bojājumus, tad lieta pēc piekritības tiek pārsūtīta Valsts policijai tālāko procesuālo darbību veikšanai.